Ir zināms, ka Ziemeļkoreja, ciešot no hroniska elektroenerģijas trūkuma, ir ierosinājusi ieguldīt saules enerģijas elektrostaciju būvniecībā kā nosacījumu Rietumu jūrā esošas saimniecības ilgtermiņa nomai Ķīnai. Vietējie avoti ziņo, ka Ķīnas puse nevēlas atbildēt.
Žurnālists Sons Hjemins ziņo no Ziemeļkorejas.
Kāds ierēdnis Phenjanas pilsētā 4. datumā raidorganizācijai Free Asia Broadcasting sacīja: “Šī mēneša sākumā mēs ierosinājām Ķīnai ieguldīt saules enerģijas elektrostacijas būvniecībā, nevis nomāt fermu Rietumos.”
Avots teica: “Ja ķīniešu investors ieguldīs 2,5 miljardus dolāru saules enerģijas elektrostacijas būvniecībā rietumu krastā, atmaksas metode būs fermas noma rietumu jūrā uz aptuveni 10 gadiem, un konkrētāka atmaksas metode tiks apspriesta pēc divpusējā darījuma noslēgšanas,” viņš piebilda.
Ja koronavīrusa dēļ slēgtā robeža tiks atvērta un tirdzniecība starp Ziemeļkoreju un Ķīnu tiks pilnībā atjaunota, tiek ziņots, ka Ziemeļkoreja nodos Ķīnai fermu Rietumu jūrā, kurā 10 gadus varēs audzēt vēžveidīgos un zivis, piemēram, gliemenes un zušus.
Ir zināms, ka Ziemeļkorejas otrā ekonomikas komiteja ierosināja Ķīnai investēt saules enerģijas elektrostaciju būvniecībā. Investīciju priekšlikuma dokumenti tika nosūtīti pa faksu no Phenjanas Ķīnas partnerim, kas saistīts ar Ķīnas investoru (fizisku personu).
Saskaņā ar Ķīnai iesniegtajiem dokumentiem, atklājas, ka, ja Ķīna ieguldīs 2,5 miljardus dolāru saules elektrostacijas, kas spēj saražot 2,5 miljonus kilovatu elektroenerģijas dienā, būvniecībā Ziemeļkorejas rietumu krastā, tā iznomās 5000 saimniecības Ziemeļkorejas rietumu jūrā.
Ziemeļkorejā 2. Ekonomikas komiteja ir organizācija, kas pārrauga munīcijas ekonomiku, tostarp munīcijas plānošanu un ražošanu, un 1993. gadā Ministru kabineta pakļautībā tā tika pārveidota par Nacionālo aizsardzības komisiju (pašlaik Valsts lietu komisija).
Kāds avots teica: “Rietumu jūras zivju audzētava, kuru plānots iznomāt Ķīnai, ir zināma no Sončhonas provinces, Ziemeļphjonanas provinces, Džonsanas provinces, Dienvidphjonanas provinces, pēc Gvaksanas un Jomdžu provinces.”
Tajā pašā dienā kāds Ziemeļphjonganas provinces ierēdnis sacīja: “Šajās dienās centrālā valdība cītīgi strādā pie ārvalstu investīciju piesaistes, vai tā būtu nauda vai rīsi, lai ieteiktu dažādus veidus, kā pārvarēt ekonomiskās grūtības.”
Attiecīgi katra tirdzniecības organizācija kabineta pakļautībā veicina kontrabandu no Krievijas un pārtikas importu no Ķīnas.
Avots teica: “Lielākais no tiem ir Rietumjūras zivju audzētavas nodošana Ķīnai un investīciju piesaiste saules enerģijas elektrostacijas būvniecībai.”
Tiek teikts, ka Ziemeļkorejas varas iestādes atdeva Rietumjūras zivju audzētavas saviem Ķīnas kolēģiem un ļāva tiem piesaistīt investīcijas, vai tā būtu Ekonomikas komiteja vai Ministru kabineta ekonomika, kas ir pirmā institūcija, kas piesaista ārvalstu investīcijas.
Ir zināms, ka Ziemeļkorejas plāns būvēt saules enerģijas elektrostaciju rietumu krastā ir apspriests jau pirms koronavīrusa. Citiem vārdiem sakot, viņš ierosināja nodot retzemju raktuvju attīstības tiesības Ķīnai un piesaistīt Ķīnas investīcijas.
Šajā sakarā RFA Free Asia Broadcasting ziņoja, ka 2019. gada oktobrī Phenjanas Tirdzniecības organizācija nodeva Ķīnai tiesības attīstīt retzemju metālu raktuves Čeolsanas apgabalā, Ziemeļphenjanas provincē, un ierosināja Ķīnai ieguldīt saules enerģijas elektrostaciju būvniecībā rietumu krasta iekšzemē.
Tomēr, pat ja Ķīna iegūs Ziemeļkorejas tiesības attīstīt un iegūt retzemju elementus apmaiņā pret tās ieguldījumiem saules elektrostaciju būvniecības fondos Ziemeļkorejā, Ziemeļkorejas retzemju elementu ievešana Ķīnā ir sankciju pret Ziemeļkoreju pārkāpums. Tāpēc ir zināms, ka Ķīnas investori ir noraizējušies par investīciju neveiksmi Ziemeļkorejas retzemju tirdzniecībā, un tādējādi ir zināms, ka investīciju piesaiste retzemju elementu tirdzniecībā starp Ziemeļkoreju un Ķīnu vēl nav panākta.
Avots teica: “Saules enerģijas elektrostaciju būvniecības investīciju piesaiste, izmantojot retzemju metālu tirdzniecību, netika panākta Ziemeļkorejas sankciju dēļ, tāpēc mēs cenšamies piesaistīt Ķīnas investīcijas, nododot Rietumjūras parku, uz kuru Ziemeļkorejas sankcijas neattiecas, Ķīnai.”
Tikmēr saskaņā ar Korejas Republikas Nacionālā statistikas biroja datiem 2018. gadā Ziemeļkorejas elektroenerģijas ražošanas jauda bija 24,9 miljardi kW, kas ir viena 23 daļa no Dienvidkorejas jaudas. Korejas Enerģētikas pētniecības institūts arī atklāja, ka Ziemeļkorejas elektroenerģijas ražošana uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā bija 940 kWh, kas ir tikai 8,6% no Dienvidkorejas un 40,2% no valstu, kas nav ESAO dalībvalstis, vidējā rādītāja, kas ir ļoti slikti rādītāji. Problēmas ir hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju, kas ir enerģijas resursi, novecošanās, kā arī neefektīvas pārvades un sadales sistēmas.
Alternatīva ir “dabiskās enerģijas attīstība”. Ziemeļkoreja 2013. gada augustā pieņēma “Atjaunojamās enerģijas likumu” atjaunojamās enerģijas, piemēram, saules enerģijas, vēja enerģijas un ģeotermālās enerģijas, attīstībai un izmantošanai, norādot, ka “dabiskās enerģijas attīstības projekts ir plašs projekts, kam nepieciešama nauda, materiāli, pūles un laiks”. 2018. gadā mēs paziņojām par “dabiskās enerģijas vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības plānu”.
Kopš tā laika Ziemeļkoreja ir turpinājusi importēt no Ķīnas svarīgas detaļas, piemēram, saules baterijas, un uzstādījusi saules enerģijas iekārtas komerciālos objektos, transporta līdzekļos un institucionālos uzņēmumos, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu. Tomēr koronavīrusa blokāde un sankcijas pret Ziemeļkoreju ir kavējušas saules elektrostaciju paplašināšanai nepieciešamo detaļu importu, un arī saules elektrostaciju tehnoloģiju attīstība saskaras ar grūtībām, norādīja avoti.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 9. septembris