Liela mēroga saules enerģijas elektrostaciju uzstādīšana Šveices Alpos ievērojami palielinātu ziemā saražotās elektroenerģijas daudzumu un paātrinātu enerģijas pāreju. Kongress pagājušā mēneša beigās vienojās virzīt plānu uz priekšu mērenā veidā, radot neapmierinātību opozīcijas vides aizsardzības grupām.
Pētījumi liecina, ka saules paneļu uzstādīšana Šveices Alpu virsotnē varētu saražot vismaz 16 teravatstundas elektroenerģijas gadā. Šis enerģijas daudzums ir līdzvērtīgs aptuveni 50% no Federālā enerģētikas biroja (BFE/OFEN) gada saules enerģijas ražošanas mērķrādītāja līdz 2050. gadam. Citu valstu kalnu reģionos Ķīnā ir vairākas liela mēroga saules elektrostacijas, un neliela mēroga iekārtas ir uzbūvētas Francijā un Austrijā, taču Šveices Alpos pašlaik ir maz liela mēroga iekārtu.
Saules paneļi parasti tiek piestiprināti pie esošās infrastruktūras, piemēram, kalnu mājiņām, pacēlājiem un dambjiem. Piemēram, Mutsee, Šveices centrālajā daļā, līdzās citām vietām (2500 metrus virs jūras līmeņa) ir šāda veida fotoelektriskās enerģijas ražošanas iekārtas. Pašlaik Šveice aptuveni 6% no kopējās elektroenerģijas saražo no saules enerģijas.
Tomēr klimata pārmaiņu krīzes un ziemas enerģijas trūkuma dēļ valsts ir spiesta fundamentāli pārskatīt savu nostāju. Šoruden daži parlamentārieši vadīja "Saules enerģijas ofensīvu", kas aicina vienkāršot un paātrināt saules enerģijas elektrostaciju būvniecības procesu Šveices Alpos.
Paralēli tika iesniegti divi jauni priekšlikumi saules enerģijas elektrostaciju būvniecībai pļavās Šveices dienvidu kantonā Valē. Viens ir projekts Gondas ciematā netālu no Simplona pārejas ar nosaukumu “Gondosolar” uz citām vietām, bet otrs, uz ziemeļiem no Glengiolas, ar plānotu lielāku projektu.
42 miljonus franku (60 miljonus ASV dolāru) vērtais Gondsolar projekts uzstādīs saules paneļus 10 hektāru (100 000 kvadrātmetru) privātzemes platībā kalnā netālu no Šveices un Itālijas robežas. Plānots uzstādīt 4500 paneļus. Zemes īpašnieks un projekta ierosinātājs Renats Džordans lēš, ka elektrostacija spēs saražot 23,3 miljonus kilovatstundu elektroenerģijas gadā, kas ir pietiekami, lai apgādātu vismaz 5200 mājsaimniecības šajā apgabalā.
Projektu atbalsta arī Gond-Cvišbergenas pašvaldība un elektroenerģijas uzņēmums Alpiq. Tomēr vienlaikus pastāv arī asas diskusijas. Šī gada augustā vides aktīvistu grupa sarīkoja nelielu, bet skaļu demonstrāciju pļavā 2000 metru augstumā, kur tiks celta elektrostacija.
Šveices vides aizsardzības grupas Mountain Wilderness vadītāja Marena Kölna sacīja: "Es pilnībā piekrītu saules enerģijas potenciālam, taču es domāju, ka ir svarīgi ņemt vērā esošās ēkas un infrastruktūru (kur var uzstādīt saules paneļus). To joprojām ir pārāk daudz, un es neredzu nekādu nepieciešamību aizskart neapbūvētu zemi, pirms tā ir izsmelta," viņš pastāstīja swissinfo.ch.
Enerģētikas departaments lēš, ka saules paneļu uzstādīšana uz esošo ēku jumtiem un ārsienām varētu saražot 67 teravatstundas elektroenerģijas gadā. Tas ir daudz vairāk nekā 34 teravatstundas saules enerģijas, ko varas iestādes plāno sasniegt līdz 2050. gadam (2,8 teravatstundas 2021. gadā).
Eksperti norāda, ka Alpu saules enerģijas elektrostacijām ir vairākas priekšrocības, jo īpaši tāpēc, ka tās ir visaktīvākās ziemā, kad enerģijas piegādes bieži vien ir ierobežotas.
“Alpos saule ir īpaši bagātīga, it īpaši ziemā, un saules enerģiju var ģenerēt virs mākoņiem,” Šveices sabiedriskajai televīzijai (SRF) sacīja Kristians Šafners, Federālā tehnoloģiju institūta Cīrihē (ETHZ) Enerģētikas zinātņu centra vadītājs.
Viņš arī norādīja, ka saules paneļi ir visefektīvākie, ja tos izmanto virs Alpiem, kur temperatūra ir vēsāka, un ka divpusējus saules paneļus var uzstādīt vertikāli, lai savāktu atstaroto gaismu no sniega un ledus.
Tomēr par Alpu saules elektrostaciju joprojām ir daudz nezināmā, īpaši attiecībā uz izmaksām, ekonomiskajiem ieguvumiem un piemērotām uzstādīšanas vietām.
Šī gada augustā vides aktīvistu grupa sarīkoja demonstrāciju plānotajā būvlaukumā 2000 metru augstumā virs jūras līmeņa © Keystone / Gabriel Monnet
Atbalstītāji lēš, ka Gond Solar projekta attīstītā saules elektrostacija spēs saražot divreiz vairāk elektroenerģijas uz kvadrātmetru nekā līdzīga iekārta zemienē.
Tas netiks būvēts aizsargājamās teritorijās vai vietās ar augstu dabas katastrofu, piemēram, lavīnu, risku. Viņi arī apgalvo, ka iekārtas nav redzamas no kaimiņu ciemiem. Ir iesniegts pieteikums iekļaut Gondola projektu valsts plānā, kas pašlaik tiek izskatīts. Pat ja tas tiks pieņemts, tas nespēs tikt galā ar elektroenerģijas trūkumu, no kura baidās šoziem, jo tā pabeigšana ir paredzēta 2025. gadā.
Savukārt Glengiols ciemata projekts ir daudz lielāks. Finansējums ir 750 miljoni franku. Plāns paredz uzbūvēt saules enerģijas elektrostaciju 700 futbola laukumu lielumā uz sauszemes 2000 metru augstumā netālu no ciemata.
Valē senators Beāts Rīders vācu valodā runājošajam laikrakstam Tages Anzeiger pastāstīja, ka Grenghiols saules enerģijas projekts ir nekavējoties dzīvotspējīgs un pievienos 1 teravatstundu elektroenerģijas (pašreizējai jaudai). Teorētiski tas varētu apmierināt pilsētas ar 100 000 līdz 200 000 iedzīvotāju elektroenerģijas pieprasījumu.
Brutālais dabas parks, kur tik milzīgs objekts ir “nacionālas nozīmes reģionālais dabas parks” salīdzinājumā ar citām vietām, vides aizstāvji arvien vairāk uztraucas par tā uzstādīšanu.
Grenghiols ciematā Valē kantonā tiek plānots uzbūvēt saules enerģijas elektrostaciju 700 futbola laukumu lielumā. SRF
Taču Grenghiolsas mērs Armīns Zeiters noraidīja apgalvojumus, ka saules paneļi sabojās ainavu, sakot SRF, ka "atjaunojamā enerģija ir paredzēta dabas aizsardzībai". Vietējās varas iestādes projektu pieņēma jūnijā un vēlētos to nekavējoties sākt, taču plāns vēl nav iesniegts, un joprojām ir daudz neatrisinātu problēmu, piemēram, uzstādīšanas vietas piemērotība un pieslēgšanās tīklam. Vācu valodas nedēļas izdevums Wochenzeitung nesenā rakstā ziņoja par vietējo iedzīvotāju pretestību projektam.
Šie divi saules enerģijas projekti ir lēni virzījušies uz priekšu, jo galvaspilsēta Berne sakarst saistībā ar tādiem neatliekamiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, nākotnes elektroenerģijas piegāde, atkarība no Krievijas gāzes un kā pārdzīvot šo ziemu rīsu laukā.
Šveices parlaments septembrī apstiprināja 3,2 miljardu Šveices franku finansējumu klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumiem, lai sasniegtu ilgtermiņa CO2 emisiju samazināšanas mērķus arī citās vietās. Daļa budžeta tiks izmantota arī pašreizējai enerģētiskajai drošībai, ko apdraud Krievijas iebrukums Ukrainā.
Kā sankcijas pret Krieviju ietekmēs Šveices enerģētikas politiku?
Šis saturs tika publicēts 2022. gada 25. martā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir destabilizējis energoresursu piegādes, piespiežot daudzas valstis pārskatīt savu enerģētikas politiku. Arī Šveice atkārtoti izvērtē savu gāzes piegādi, gatavojoties nākamajai ziemai.
Viņi arī vienojās, ka ir nepieciešami vērienīgāki mērķi, lai līdz 2035. gadam divkāršotu atjaunojamās enerģijas ražošanu un palielinātu saules enerģijas ražošanu gan zemienes, gan augstkalnu reģionos.
Rīders un senatoru grupa ir mudinājuši uz vienkāršākiem noteikumiem, lai paātrinātu liela mēroga saules enerģijas elektrostaciju būvniecību Šveices Alpos. Vides aizstāvjus šokēja aicinājumi veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un izlaist saules enerģijas elektrostacijas būvniecības detaļas.
Galu galā Bundestāgs vienojās par mērenāku formu saskaņā ar Šveices Federālo konstitūciju. Alpu saules enerģijas elektrostacija ar gada jaudu virs 10 gigavatstundām saņems finansiālu atbalstu no federālās valdības (līdz 60% no kapitālieguldījumu izmaksām), un plānošanas process tiks vienkāršots.
Taču Kongress arī nolēma, ka šādu liela mēroga saules enerģijas elektrostaciju būvniecība būs ārkārtas pasākums, kas parasti būtu aizliegts aizsargājamās teritorijās un tiktu demontēts, tiklīdz to kalpošanas laiks būtu beidzies. Tas arī noteica obligātu prasību visām Šveicē celtajām jaunbūvēm aprīkot saules paneļus, ja to virsmas platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus.
Reaģējot uz šo lēmumu, Mountain Wilderness paziņoja: “Mēs esam atviegloti, ka mums izdevās novērst Alpu industrializācijas pilnīgu brīvu pārvietošanos.” Viņš pauda neapmierinātību ar lēmumu atbrīvot mazas ēkas no pienākuma uzstādīt saules paneļus. Tas ir tāpēc, ka šis nosacījums tiek uzskatīts par “nepieņemamu” saules enerģijas popularizēšanā ārpus Alpiem.
Dabas aizsardzības grupa Franca Vēbera fonds federālā parlamenta lēmumu atbalstīt liela mēroga saules enerģijas elektrostacijas Alpos nosauca par "neatbildīgu" un aicināja rīkot referendumu pret likumu par pārcelšanu uz citām vietām.
Natālija Luca, dabas aizsardzības grupas Pro Natura pārstāve, sacīja, ka, lai gan viņa novērtē Kongresa lēmumu atsaukt "visnepatīkamākās antikonstitucionālās klauzulas", piemēram, ietekmes uz vidi pētījumu atcelšanu, viņa uzskata, ka "saules enerģijas projekti joprojām galvenokārt tiek īstenoti uz dabas rēķina Alpu apgabalos," viņa pastāstīja swissinfo.ch.
Nozare ātri reaģēja uz šo lēmumu, virzoties uz vairākiem jauniem projektu priekšlikumiem. Pēc tam, kad federālais parlaments nobalsoja par Alpu saules elektrostaciju būvniecības procesa atvieglošanu, septiņi lieli Šveices enerģētikas uzņēmumi, kā ziņots, ir sākuši to apsvērt.
Vācu valodā iznākošais svētdienas laikraksts NZZ am Sonntag pirmdien paziņoja, ka interešu grupa Solalpine meklē 10 augstkalnu reģionus kā potenciālas saules enerģijas elektrostaciju vietas un apspriedīs tās ar vietējām pašvaldībām, iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Tiek ziņots, ka tiks uzsākta arī citu vietu būvniecība.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 27. oktobris