30. martā Eiropas Savienība ceturtdien panāca politisku vienošanos par vērienīgo 2030. gada mērķi, lai paplašinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kas ir galvenais solis plānā, lai risinātu klimata pārmaiņas un atteiktos no Krievijas fosilā kurināmā, ziņoja Reuters.
Vienošanās prasa līdz 2030. gadam samazināt galīgo enerģijas patēriņu par 11,7 procentiem visā ES, kas, pēc parlamentāriešu teiktā, palīdzēs apkarot klimata pārmaiņas un samazināt Eiropas krievu fosilā kurināmā izmantošanu.
ES valstis un Eiropas Parlaments vienojās palielināt atjaunojamās enerģijas daļu ES kopējā galīgajā enerģijas patēriņā no pašreizējiem 32 procentiem līdz 42,5 procentiem līdz 2030. gadam, Eiropas Parlamenta loceklis Markuss Pipers tviterī.
Vienošanās joprojām ir oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm.
Iepriekš, 2021. gada jūlijā, ES ierosināja jaunu paketi “Fit 55 ″ (apņemšanās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% līdz 2030. gada beigām, salīdzinot ar 1990. gada mērķi), no kura likumprojekts palielināt atjaunojamās enerģijas daļu ir svarīgs sastāvdaļa. 2021. gads Kopš pasaules situācijas otrā puse ir pēkšņi mainījusies, Krievijas un Ukrainas konfliktu krīze ir radījusi lielas enerģijas piegādes problēmas. Lai paātrinātu 2030. gadu, lai atbrīvotos no atkarības no Krievijas fosilās enerģijas, vienlaikus nodrošinot ekonomikas atveseļošanos no jaunās vainaga epidēmijas, paātrina atjaunojamās enerģijas nomaiņas tempu joprojām ir vissvarīgākā izeja no ES.
Atjaunojamā enerģija ir atslēga Eiropas klimata neitralitātes mērķim un ļaus mums nodrošināt mūsu ilgtermiņa enerģijas suverenitāti, ”sacīja Kadri Simsons, ES komisārs, kas atbild par enerģijas lietām. Ar šo līgumu mēs ieguldītājiem piešķiram noteiktību un apstiprinām ES kā pasaules līdera lomu atjaunojamās enerģijas izvietošanā un tīras enerģijas pārejas posmā. ”
Dati rāda, ka 22 procenti ES enerģijas iegūs no atjaunojamiem avotiem 2021. gadā, taču starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības. Zviedrija vada 27 ES dalībvalstis ar 63 procentiem atjaunojamās enerģijas daļu, savukārt tādās valstīs kā Nīderlande, Īrija un Luksemburga atjaunojamā enerģija veido mazāk nekā 13 procentus no kopējās enerģijas patēriņa.
Lai sasniegtu jaunos mērķus, Eiropai ir jāveic milzīgas investīcijas vēja un saules enerģijas fermās, jāpaplašina atjaunojamās gāzes ražošana un jāpastiprina Eiropas enerģijas tīkls, lai integrētu vairāk tīros resursus. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka līdz 2030. gadam būs nepieciešami papildu 113 miljardu euro ieguldījumi atjaunojamās enerģijas un ūdeņraža infrastruktūrā, ja ES pilnībā attālinās no tās atkarības no Krievijas fosilā kurināmā.
Pasta laiks: Mar-31-2023