Ceturtdien, 30. martā, Eiropas Savienība panāca politisku vienošanos par vērienīgu 2030. gada mērķi paplašināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas ir būtisks solis tās plānā cīnīties pret klimata pārmaiņām un atteikties no Krievijas fosilā kurināmā, ziņoja Reuters.
Vienošanās paredz līdz 2030. gadam samazināt enerģijas galapatēriņu visā ES par 11,7 procentiem, kas, pēc parlamentāriešu teiktā, palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām un samazinās Krievijas fosilā kurināmā izmantošanu Eiropā.
ES valstis un Eiropas Parlaments vienojās līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES kopējā enerģijas galapatēriņā no pašreizējiem 32 procentiem līdz 42,5 procentiem, tviterī paziņoja Eiropas Parlamenta deputāts Markuss Pipers.
Līgums vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm.
Iepriekš, 2021. gada jūlijā, ES ierosināja jaunu paketi “Fit for 55” (apņemšanās līdz 2030. gada beigām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada mērķi), kurā svarīga sastāvdaļa ir likumprojekts par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu. Kopš 2021. gada otrās puses pasaules situācija ir pēkšņi mainījusies. Krievijas un Ukrainas konflikta krīze ir radījusi nopietnas energoapgādes problēmas. Lai paātrinātu 2030. gada atbrīvošanos no atkarības no Krievijas fosilās enerģijas, vienlaikus nodrošinot ekonomikas atveseļošanos pēc jaunās koronavīrusa epidēmijas, atjaunojamo energoresursu aizstāšanas tempa paātrināšana joprojām ir vissvarīgākais veids, kā izstāties no ES.
“Atjaunojamā enerģija ir būtiska Eiropas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai un ļaus mums nodrošināt mūsu ilgtermiņa enerģētisko suverenitāti,” sacīja ES enerģētikas lietu komisāre Kadri Simsone. “Ar šo vienošanos mēs sniedzam investoriem pārliecību un apliecinām ES lomu kā pasaules līderei atjaunojamās enerģijas ieviešanā un līderei pārejā uz tīru enerģiju.”
Dati liecina, ka 2021. gadā 22 procenti no ES enerģijas tiks iegūti no atjaunojamiem avotiem, taču starp valstīm pastāv ievērojamas atšķirības. Zviedrija ir 27 ES dalībvalstu līdere ar 63 procentu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, savukārt tādās valstīs kā Nīderlande, Īrija un Luksemburga atjaunojamā enerģija veido mazāk nekā 13 procentus no kopējā enerģijas patēriņa.
Lai sasniegtu jaunos mērķus, Eiropai ir jāveic milzīgas investīcijas vēja un saules enerģijas parkos, jāpaplašina atjaunojamās gāzes ražošana un jāstiprina Eiropas elektrotīkls, lai integrētu vairāk tīru resursu. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka līdz 2030. gadam būs nepieciešami papildu 113 miljardu eiro ieguldījumi atjaunojamās enerģijas un ūdeņraža infrastruktūrā, ja ES vēlas pilnībā atteikties no atkarības no Krievijas fosilā kurināmā.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 31. marts