Siltumnīcā, paaugstinoties temperatūrai, tiek izstarots garo viļņu starojums, un siltumnīcas stikls vai plastmasas plēve var efektīvi bloķēt šī garo viļņu starojuma izkliedi ārpasaulē. Siltuma zudumi siltumnīcā galvenokārt notiek konvekcijas ceļā, piemēram, gaisa plūsmai siltumnīcas iekšpusē un ārpusē, ieskaitot gāzes šķidrumu un siltumvadošo materiālu spraugās starp durvīm un logiem. Cilvēki var novērst vai samazināt šo siltuma zudumu daļu, veicot tādus pasākumus kā blīvēšana un izolācija.
Dienas laikā siltumnīcā ieplūstošais saules starojuma siltums bieži pārsniedz siltumu, ko siltumnīca dažādos veidos zaudē uz ārpasauli, un šajā laikā temperatūra siltumnīcas iekšpusē paaugstinās. Dažreiz pārāk augstas temperatūras dēļ daļa siltuma ir jāatbrīvo, lai apmierinātu augu augšanas vajadzības. Ja siltumnīcā ir uzstādīta siltuma uzkrāšanas ierīce, šo lieko siltumu var uzglabāt.
Naktī, kad nav saules starojuma, saules siltumnīca joprojām izstaro siltumu ārējai pasaulei, un tad siltumnīca atdziest. Lai samazinātu siltuma izkliedi, siltumnīca naktī jāpārklāj ar izolācijas slāni, lai pārklātu siltumnīcu ar "segas" efektu.
Tā kā saules siltumnīca uzsilst ātrāk, ja ir pietiekami daudz saules gaismas, lietainās dienās un naktī, tai ir nepieciešams papildu siltuma avots siltumnīcas apsildei, parasti sadedzinot ogles vai gāzi utt.
Ir daudz izplatītu saules siltumnīcu, piemēram, stikla ziemas dārzi un puķu mājas. Līdz ar jaunu materiālu, piemēram, caurspīdīgas plastmasas un stiklšķiedras, izplatību siltumnīcu būvniecība ir kļuvusi arvien daudzveidīgāka, pat līdz lauka rūpnīcu attīstībai.
Gan mājās, gan ārzemēs ir ne tikai liels skaits plastmasas siltumnīcu dārzeņu audzēšanai, bet ir parādījušies arī daudzi moderni stādīšanas un audzēšanas augi, un šīs jaunās lauksaimniecības ražošanas iekārtas nevar atdalīt no saules enerģijas siltumnīcas efekta.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 14. oktobris