Marokas enerģētikas pārveidošanas un ilgtspējīgas attīstības ministrs Leila Bernal nesen Marokas parlamentā paziņoja, ka Pašlaik Marokā tiek būvēti 61 atjaunojamo enerģijas enerģijas projekts, kas saistīts ar summu 550 miljonu ASV dolāru apmērā. Valsts ir uz ceļa, lai sasniegtu savu mērķi - šogad 42 procentu atjaunojamās enerģijas ražošanas mērķi, un līdz 2030. gadam to palielina līdz 64 procentiem.
Maroka ir bagāta ar saules un vēja enerģijas resursiem. Saskaņā ar statistiku Marokai visa gada garumā ir apmēram 3000 stundas saules stundu, ierindojoties starp pasaules virsotni. Lai panāktu enerģijas neatkarību un tiktu galā ar klimata pārmaiņu ietekmi, Maroka 2009. gadā izdeva valsts enerģijas stratēģiju, ierosinot, ka līdz 2020. gadam atjaunojamās enerģijas uzstādītajai jaudai vajadzētu būt 42% no valsts kopējās enerģijas ražošanas jaudas. Viena proporcija līdz 2030. gadam sasniegs 52%.
Lai piesaistītu un atbalstītu visas puses, lai palielinātu investīcijas atjaunojamās enerģijas jomā, Maroka ir pakāpeniski izvadījusi subsīdijas benzīna un mazuta subsīdijām un izveidojusi Marokas ilgtspējīgas attīstības aģentūru, lai sniegtu vienas pieturas pakalpojumus attiecīgajiem izstrādātājiem, ieskaitot licencēšanu, zemes iegādi un finansēšanu. Marokas Ilgtspējīgas attīstības aģentūra ir atbildīga arī par norādīto teritoriju piedāvājuma organizēšanu un uzstādīto jaudu, enerģijas pirkšanas līgumu parakstīšanu ar neatkarīgiem enerģijas ražotājiem un elektrības pārdošanu nacionālajam tīkla operatoram. Laikā no 2012. līdz 2020. gadam Marokā uzstādīta vēja un saules jauda pieauga no 0,3 GW līdz 2,1 GW.
Kā vadošais projekts atjaunojamās enerģijas attīstībai Marokā, ir pabeigts Noor Solar Power Park Centrālajā Marokā. Parks aptver vairāk nekā 2000 hektāru platību, un tā uzstādītā ģenerēšanas jauda ir 582 megavatu. Projekts ir sadalīts četrās fāzēs. Projekta pirmais posms tika nodots ekspluatācijā 2016. gadā, Saules termiskā projekta otrais un trešais posms tika ieviests enerģijas ražošanai 2018. gadā, un fotoelektriskā projekta ceturtais posms tika nodots ekspluatācijā enerģijas ražošanai 2019. gadā.
Maroka saskaras ar Eiropas kontinentu visā jūrā, un straujā Marokas attīstība atjaunojamās enerģijas jomā ir piesaistījusi visu pušu uzmanību. Eiropas Savienība 2019. gadā uzsāka “Eiropas Zaļo līgumu”, ierosinot līdz 2050. gadam sasniegt pirmo, kas visā pasaulē sasniedza “oglekļa neitralitāti”. Tomēr kopš Ukrainas krīzes vairākas sankcijas no ASV un Eiropas ir atcelusi Eiropu enerģijas krīzē. No vienas puses, Eiropas valstis ir ieviesušas pasākumus enerģijas taupīšanai, un, no otras puses, viņi cer atrast alternatīvus enerģijas avotus Tuvajos Austrumos, Āfrikā un citos reģionos. Šajā kontekstā dažas Eiropas valstis ir uzlabojušas sadarbību ar Maroku un citām Ziemeļāfrikas valstīm.
Pagājušā gada oktobrī ES un Maroka parakstīja izpratnes memorandu, lai izveidotu “zaļās enerģijas partnerību”. Saskaņā ar šo izpratnes memorandu abas puses stiprinās sadarbību enerģijas un klimata pārmaiņu jomā ar privātā sektora līdzdalību un veicinās nozares zemu oglekļa satura pārveidi, izmantojot ieguldījumus zaļās tehnoloģijas, atjaunojamās enerģijas ražošanas, ilgtspējīgas pārvadāšanas un tīras ražošanas jomā. Šā gada martā Eiropas Komisārs Olivjē Valkherijs apmeklēja Maroku un paziņoja, ka ES nodrošinās Marokai papildu 620 miljonus eiro līdzekļus, lai atbalstītu Maroku, paātrinot zaļās enerģijas attīstību un stiprinot infrastruktūras būvniecību.
Starptautiskā grāmatvedības firma Ernst & Young pagājušajā gadā publicēja ziņojumu, ka Maroka saglabās savu vadošo pozīciju Āfrikas zaļajā revolūcijā, pateicoties bagātīgajiem atjaunojamo enerģijas resursiem un spēcīgu valdības atbalstu.
Pasta laiks: Apr-14-2023