Marokas enerģētikas pārveides un ilgtspējīgas attīstības ministre Leila Bernala nesen Marokas parlamentā paziņoja, ka Marokā pašlaik tiek būvēti 61 atjaunojamās enerģijas projekti, kuru kopējā vērtība ir 550 miljoni ASV dolāru. Valsts ir ceļā uz to, lai šogad sasniegtu savu mērķi – 42 procentus atjaunojamās enerģijas ražošanas un līdz 2030. gadam palielināt šo rādītāju līdz 64 procentiem.
Maroka ir bagāta ar saules un vēja enerģijas resursiem. Saskaņā ar statistiku, Marokā ir aptuveni 3000 stundas saules gaismas visa gada garumā, kas ir viens no labākajiem pasaulē. Lai sasniegtu enerģētisko neatkarību un tiktu galā ar klimata pārmaiņu ietekmi, Maroka 2009. gadā publicēja Nacionālo enerģētikas stratēģiju, kurā ierosināts, ka līdz 2020. gadam atjaunojamo energoresursu uzstādītajai jaudai vajadzētu veidot 42% no valsts kopējās uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas. Līdz 2030. gadam šī proporcija sasniegs 52%.
Lai piesaistītu un atbalstītu visas puses investīciju palielināšanai atjaunojamajā enerģijā, Maroka ir pakāpeniski atcēlusi subsīdijas benzīnam un mazutam un izveidojusi Marokas Ilgtspējīgas attīstības aģentūru, lai sniegtu vienotus pakalpojumus attiecīgajiem attīstītājiem, tostarp licencēšanu, zemes iegādi un finansēšanu. Marokas Ilgtspējīgas attīstības aģentūra ir atbildīga arī par konkursu organizēšanu noteiktām teritorijām un uzstādītajai jaudai, elektroenerģijas pirkuma līgumu parakstīšanu ar neatkarīgiem elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas pārdošanu valsts tīkla operatoram. Laikā no 2012. līdz 2020. gadam uzstādītā vēja un saules enerģijas jauda Marokā pieauga no 0,3 GW līdz 2,1 GW.
Kā vadošais projekts atjaunojamās enerģijas attīstībai Marokā, ir pabeigts Noor saules enerģijas parks Marokas centrālajā daļā. Parka platība pārsniedz 2000 hektārus, un tā uzstādītā ražošanas jauda ir 582 megavati. Projekts ir sadalīts četrās fāzēs. Projekta pirmā fāze tika nodota ekspluatācijā 2016. gadā, saules siltumenerģijas projekta otrā un trešā fāze elektroenerģijas ražošanai tika nodota ekspluatācijā 2018. gadā, bet fotoelektriskā projekta ceturtā fāze elektroenerģijas ražošanai tika nodota ekspluatācijā 2019. gadā.
Maroka atrodas pretī Eiropas kontinentam pāri jūrai, un Marokas straujā attīstība atjaunojamās enerģijas jomā ir piesaistījusi visu pušu uzmanību. Eiropas Savienība 2019. gadā uzsāka “Eiropas Zaļo nolīgumu”, ierosinot līdz 2050. gadam būt pirmajai, kas pasaulē sasniegs “oglekļa neitralitāti”. Tomēr kopš Ukrainas krīzes vairākkārtējās ASV un Eiropas sankciju kārtas ir novedušas Eiropu pie enerģētikas krīzes. No vienas puses, Eiropas valstis ir ieviesušas pasākumus enerģijas taupīšanai, no otras puses, tās cer atrast alternatīvus enerģijas avotus Tuvajos Austrumos, Āfrikā un citos reģionos. Šajā kontekstā dažas Eiropas valstis ir pastiprinājušas sadarbību ar Maroku un citām Ziemeļāfrikas valstīm.
Pagājušā gada oktobrī ES un Maroka parakstīja saprašanās memorandu par “zaļās enerģijas partnerības” izveidi. Saskaņā ar šo saprašanās memorandu abas puses stiprinās sadarbību enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, piedaloties privātajam sektoram, un veicinās nozares pārveidi uz zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ieguldot zaļajās tehnoloģijās, atjaunojamās enerģijas ražošanā, ilgtspējīgā transportā un tīrā ražošanā. Šī gada martā Eiropas komisārs Olivjē Valheri apmeklēja Maroku un paziņoja, ka ES piešķirs Marokai papildu 620 miljonus eiro finansējuma, lai atbalstītu Maroku zaļās enerģijas attīstības paātrināšanā un infrastruktūras būvniecības stiprināšanā.
Starptautiskais grāmatvedības uzņēmums “Ernst & Young” pagājušajā gadā publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka Maroka saglabās vadošo pozīciju Āfrikas zaļajā revolūcijā, pateicoties bagātīgajiem atjaunojamās enerģijas resursiem un spēcīgajam valdības atbalstam.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 14. aprīlis